Kā noteikt gaļas gatavību? (drošās temperatūras)
Kā noteikt gaļas gatavību grilējot uz oglēm?
Kādas ir steika gatavības pakāpes, un kā tām izsekot?
Lai arī teiksim liellopa gaļas steika gadījumā gatavības pakāpe, un attiecīgi arī iekšējā temperatūra, ir katra paša izvēle, kopumā tai ir liela nozīme arī no drošības viedokļa. Gatavojot gaļu, ir svarīgi zināt, kāda iekšējā temperatūra ir droša. Ir svarīgi, lai gaļa, jūras veltes un olas sasniegtu drošu minimālo iekšējo temperatūru. Tas ir vajadzīgs, lai produktos iznīcinātu tajos esošās baktērijas. Un pārtikas termometrs ir vienīgais drošais veids, kā noteikt šo temperatūru.
Ņemiet vērā, ka katram gaļas veidam ir sava drošā temperatūra.
Kā noteikt gaļas gatavību?
Gatavojot liellopa gaļas steiku, tā gatavības stadija, un līdz ar to arī iekšējā temperatūra, galvenokārt ir atkarīga no jūsu personīgajām vēlmēm. Savukārt, ar cita veida gaļu ir tā, ka tā obligāti, kad vien iespējams, jācep līdz konkrētai minimālajai temperatūrai.
Katram gaļas veidam šī temperatūra ir atšķirīga, un to ir nepieciešams uzzināt pirms gatavošanas. Savukārt, izsekot tai var ar gaļas termometru.
Ja gatavojat ēdienu grūtniecei, noteikti pārliecinieties, vai ēdiens ir sasniedzis drošu iekšējo temperatūru. Nepietiekami termiski apstrādātas zivis, gaļa un olas var saturēt parazītus un baktērijas, kas var kaitēt gan grūtniecei, gan mazulim.
Kā noteikt steika gatavību?
Liellopa gaļas steiks, tāpat kā cita veida gaļa, satur baktērijas.
Atšķirībā no cūkgaļas un vistas gaļas, liellopa steikam tās ir tikai ārpusē. Līdz ar to ir svarīgi tieši, lai virspuse būtu kārtīgi apcepta. Liellopa gaļas steiku var ēst arī tad, ja tā iekšpuse nav pilnīgi izcepusies. Ar citu gaļu, savukārt, ir tā, ka tā vispirms ir jāapcep (tieša grilēšana), lai iznīcinātu visas baktērijas, kas atrodas gaļas ārpusē. Pēc tam tā ir jāpārvieto uz mazāk karsto grila daļu (netieša grilēšana), lai pabeigtu gatavošanu un iznīcinātu baktērijas, kas atrodas gaļas iekšpusē.
Steikam ir 6 gatavības pakāpes:
- “Blue rare” jeb jēlais steiks. Apcepts no ārpuses, bet iekšā — jēls, auksts un mīksts. Gaļas iekšējā temperatūra — 46-49 °C.
- “Rare” jeb asiņainais, necaurceptais steiks. Apcepts no ārpuses, bet iekšpusē tas ir vēss un sarkans. Gaļas temperatūra — 51-54 °C.
- “Medium rare” jeb sārtais, vāji caurceptais steiks. Apcepts no ārpuses, bet iekšpusē tas ir silts, un tā sula ir rozā krāsā. Steika iekšpusē ir sārta josla. Gaļas temperatūra — 54-60 °C.
- “Medium” jeb vidēji caurceptais steiks. Apcepts no ārpuses, un iekšpusē tas ir rozā krāsā. Gaļas temperatūra — 60-65 °C.
- “Medium well” jeb gandrīz caurceptais steiks. Apcepts no ārpuses, iekšpusē tas ir karsts un tā centrs ir viegli rozā. Gaļas temperatūra — 65-68 °C.
- “Well done” jeb pilnībā caurceptais steiks. Apcepts no ārpuses un pilnīgi gatavs iekšpusē. Gaļa iekšpusē ir brūnā krāsā. Pilnībā caurcepts steiks ir stingrs un daudz sausāks par steikiem citās gatavības pakāpēs. Gaļas temperatūra — 71 °C un vairāk.
Vai var noteikt steika gatavības pakāpi, neizmantojot pārtikas termometru? Precīzi nevar. Nav labāka veida par pārtikas termometru. Visas pārējās metodes ir neprecīzas. Tāpēc vislabāk izmantot termometru un vienmēr iegūt perfektu steiku.
Vistas gaļa
Kā noteikt, vai vistas gaļa ir gatava?
Atšķirībā no liellopa gaļas, vistas gaļa ir termiski jāapstrādā gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Tas ir tāpēc, ka vistas gaļā baktērijas atrodas ne tikai tās virspusē, bet arī iekšpusē. Nepietiekami termiski apstrādāta vistas gaļa var izraisīt salmonelozi vai pārtikas saindēšanos. Tāpēc ir svarīgi zināt drošu apstrādes temperatūru vistas gaļai.
Droša iekšējā temperatūra vistas un mājputnu gaļai: 75 ° C (miniums).
Cūkgaļas karbonāde
Kā noteikt, vai cūkgaļas karbonāde ir gatava?
Tāpat kā vistas gaļu, cūkgaļas karbonādi ir kārtīgi jāapcep no abām pusēm. Tāpat kā vistas gaļā, arī cūkgaļā baktērijas atrodas ne tikai tās virspusē, bet arī iekšpusē. Visdrošākais veids, kā noteikt, vai cūkgaļa ir sasniegusi drošu iekšējo temperatūru, ir izmantojot pārtikas termometru. Citu precīzu veidu nav. Nav iespējams noteikt, vai gaļa ir pilnīgi gatava vai nē, tajā iegriežot vai iedurot, it īpaši, ja jūsu pieredze grilēšanā ir pavisam neliela.
Droša iekšējā temperatūra cūkgaļai: 63 °C.
Pirms to sagriezt un pasniegt, ļaujiet cūkgaļai pastāvēt trīs minūtes.
Desiņas
Kā noteikt, vai desiņas ir gatavas?
Droša iekšējā temperatūra jēlām desiņām — 71 °C.
Zivis un jūras veltes
Kā noteikt zivs gatavības pakāpi? Kā ir ar jūras veltēm?
Zivs ir jāuzkarsē līdz 63-70 °C, līdz tās mīkstums viegli atdalās ar dakšiņu. Garneles, ķemmīšgliemenes, krabi un omāru — līdz to mīkstums ir pērļains, balts un necaurspīdīgs. Austeres, gliemenes, mīdijas — līdz to čaumalas atveras.
Lasis
Kā noteikt laša gatavības pakāpi?
Tiek uzskatīts, ka droša laša iekšējā temperatūra ir 63 ° C.
Bet daudziem cilvēkiem šādā temperatūrā pagatavots lasis šķiet pārāk sauss un pārcepts. Tāpēc daudzi savvaļā audzētus lašus gatavo līdz aptuveni 49 ° C, bet fermā audzētus — līdz 52 ° C. Tomēr atcerieties, ka tā nav droša temperatūra, un tā var radīt inficēšanās risku. Ja gatavojat lasi grūtniecei, noteikti gatavojiet to līdz drošai minimālajai iekšējai temperatūrai, vismaz 63 grādiem.
Temperatūru vēlams mērīt laša filejas biezākajā daļā.
Izmantojot pārtikas termometru, neaizmirstiet to notīrīt pēc katras lietošanas reizes. Pretējā gadījumā pastāv pārtikas saindēšanās risks. Ja jūs mērat temperatūru gaļai, kas vēl nav gatava, baktērijas no tās var nonākt uz pārtikas termometra, un tālāk – jūsu ēdienā.
Lasīt vēl: Grilēšanas pamati: No A līdz Z